Indonēzija Oficiālā valoda: Bahasa Indonēzija Skaidrojums

Indonēzijas oficiālā valoda ir bahasa Indonesia. Tās zināšanas ir svarīgas gan ceļojot, gan studējot, gan veicot uzņēmējdarbību, jo tā ir valsts pārvaldes iestāžu, skolu, plašsaziņas līdzekļu un līgumu slēgšanas valoda visā valstī. Nedaudz indonēziešu valodas visā arhipelāgā ir ļoti noderīgi.

Ātrā atbilde: Kāda ir Indonēzijas oficiālā valoda?

Bahasa Indonesia ir Indonēzijas oficiālā valoda, kas noteikta ar 1945. gada konstitūcijas 36. pantu. Tajā izmanto latīņu alfabētu, un tā darbojas visā valstī valdības, izglītības, plašsaziņas līdzekļu, uzņēmējdarbības un sabiedrisko pakalpojumu jomā. Tā ir savstarpēji saprotama ar malajiešu valodu un kalpo kā Indonēzijas vienojošā lingua franca.

Lai gūtu priekšstatu par šo valodu, skatiet galvenos faktus zemāk, pēc tam turpiniet lasīt vēsturi, lietojumu un salīdzinājumus ar malajiešu valodu.

Indonēziešu valoda ikdienā parādās visur: paziņojumos lidostās un dzelzceļa stacijās, valsts televīzijas ziņās, skolas mācību grāmatās un eksāmenos, banku veidlapās, ārsta receptēs un standartizētās ceļa zīmēs. Personas apliecības, dzimšanas apliecības, tiesas dokumenti un debates parlamentā notiek indonēziešu valodā. Veikalos indonēziešu valodā tiek publicētas ēdienkartes un kvītis, un uzņēmumi to izmanto iekšējai sarakstei un loģistikai starp salām. Pat tad, ja divi indonēzieši mājās runā dažādās vietējās valodās, jauktā vidē, piemēram, universitātes semināros, oficiālās sanāksmēs un tiešsaistes tirgos, viņi pāriet uz indonēziešu valodu. Ārvalstu uzņēmumi parasti līdztekus tekstam svešvalodā sagatavo līgumu versiju indonēziešu valodā, nodrošinot, ka abām pusēm ir kopīgs, juridiski atzīts formulējums. Īsāk sakot, indonēziešu valoda ir valoda, ar kuru sastapsieties uz ielas, klasē un pie apkalpošanas letes, tāpēc tā ir būtisks saziņas rīks daudzajās Indonēzijas salās un kultūrās.

Galvenie fakti īsumā

• Nosaukums: Indonēziešu valodas nosaukums: Bahasa Indonesia (indonēziešu valoda)
• Juridiskais statuss: Gada konstitūcijā (36. pants)
• Galvenās jomas: Valsts pārvalde, izglītība, plašsaziņas līdzekļi, uzņēmējdarbība, sabiedriskie pakalpojumi
• Rakstība: Rakstība: latīņu alfabēts
• Saistība ar malajiešu valodu: cieši saistīta; lielā mērā savstarpēji saprotama
• Runātāju īpatsvars: Vairāk nekā 97 % runā indonēziešu valodā (2020. gadā)
• Skolas: Mācību valoda un mācību priekšmets: visā valstī

Kāpēc indonēziešu valoda tika izvēlēta par valsts un oficiālo valodu

Indonēziešu valoda tika izvēlēta, lai apvienotu daudzveidīgo valsti ar simtiem etnisko grupu un valodu. Tā jau darbojās kā neitrāla lingua franca, kuras pamatā ir malajiešu valoda ostās, tirgos un administrācijā. Tās izvēle ļāva izvairīties no lielākās etniskās grupas privileģēšanas un piedāvāja pieejamu tiltu starp kopienām.

Liela nozīme bija arī praktiskumam. Indonēziešu valodai ir salīdzinoši vienkārša morfoloģija, konsekventa pareizrakstība, un tajā nav sarežģītu hierarhisku runas līmeņu. Tas to padarīja piemērotu masu izglītībai un skaidrai saziņai starp reģioniem. Turpretī javiešu valodā, lai gan tā ir plaši izplatīta, ir daudzslāņaini goda un cieņas līmeņi, kas var būt sarežģīti tiem, kam šī valoda nav dzimtā, un var liecināt par sociālo hierarhiju tādā veidā, ko jaunās republikas mērķis bija vienkāršot.

Konkrēts piemērs ir skolas izglītība: bērns no Ačehas, cits bērns no Sulavesi un skolotājs no Javas var lietot indonēziešu valodu, lai apgūtu vienu mācību programmu un kārtotu standartizētus eksāmenus. Šī izvēle palīdzēja uzsākt rakstpratības veicināšanas pasākumus un nacionālos plašsaziņas līdzekļus pēc neatkarības atgūšanas. Turpmākajās nodaļās ir sniegts priekšskats par to, kā 1928. gada Jaunatnes solījums, 1945. gada konstitūcija un demogrāfiskā situācija nostiprināja indonēziešu valodas lomu.

Jaunatnes solījums 1928. gadā un neatkarība 1945. gadā

1928. gadā jaunie nacionālisti pasludināja Jaunatnes solījumu, kurā bija trīs pīlāri: viena dzimtene, viena tauta un viena valoda - indonēziešu. "Indonēziešu valoda" tika izvēlēta no malajiešu valodas, jo malajiešu valoda jau apvienoja kopienas tirdzniecībā un izglītībā un nebija piesaistīta vienai dominējošai etniskajai grupai, kas saskanēja ar neatkarības kustības vienotības mērķiem.

Kad Indonēzija 1945. gadā pasludināja neatkarību, konstitūcijas 36. pants apstiprināja indonēziešu valodu kā valsts valodu, paverot ceļu pareizrakstības un gramatikas standartizācijai. Galvenie pagrieziena punkti ir van Ofuidsena ortogrāfija (1901) Nīderlandes administrācijas laikā, Soewandi pareizrakstības reforma (1947) republikas sākumā un 1972. gada uzlabotā pareizrakstības sistēma, kas saskaņoja mūsdienu lietojumu. Ar šiem pasākumiem tika izveidots konsekvents, izglītojošs standarts skolām, plašsaziņas līdzekļiem un tiesību aktiem.

Kāpēc ne javiešu valodā? Demogrāfija un neitralitāte

Javiešu valoda ir lielākā vietējā valoda, bet, padarot to par oficiālo valodu, radās risks, ka varēja rasties priekšstats par javiešu politisko un kultūras dominanci. Indonēziešu valoda nodrošināja neitralitāti, signalizējot, ka jaunā valsts vienlīdz pieder Sumatras, Javas, Kalimantanas, Sulavesi, Papua un citu valstu iedzīvotājiem. Tas palīdzēja valodai kalpot kā kopīgai platformai, nevis kādas atsevišķas grupas simbolam.

Tam bija arī praktiski iemesli. Javasiešu valodai ir vairāki runas līmeņi (krama, madya, ngoko), kas kodē hierarhiju, savukārt indonēziešu valodas vienkāršāka morfoloģija un lēzenāks reģistrs ir vieglāk izmantojams masu izglītībā un valsts pārvaldē. Indonēziešu valodā jūtīgumu attiecībā uz rangu un pieklājību var paust ar vārdu krājuma un toņa palīdzību bez sarežģītām gramatiskām izmaiņām. Mūsdienās daudzi cilvēki ir bilingvālisti: viņi lieto javiešu vai citu reģionālo valodu mājās un indonēziešu valodu skolā, darbā un saziņā jauktās grupās, un šī realitāte tiks aplūkota turpmākajās nodaļās.

Kur un kā indonēziešu valoda tiek lietota mūsdienās

Indonēziešu valoda ir valsts pārvaldes, tieslietu un sabiedrisko pakalpojumu jomā. Likumos, tiesas sēdēs, ID kartēs, autovadītāja apliecībās un standartizētās norādēs izmanto indonēziešu valodu, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi visās provincēs. Ministrijas publicē noteikumus un veidlapas indonēziešu valodā, un, lai izvairītos no neskaidrībām, ierēdņi sarakstās valsts standartā.

Izglītībā no pamatskolas līdz pat vidusskolai par mācību līdzekli izmanto indonēziešu valodu, un mācību grāmatas, eksāmeni un valsts pārbaudījumi tiek rakstīti standartizētā indonēziešu valodā. Universitātēs daudzās programmās mācības notiek indonēziešu valodā pat tad, ja tajās ir iekļauta literatūra angļu valodā, tādējādi nodrošinot plašu izpratni un konsekventus mācību rezultātus.

Plašsaziņas līdzekļos un kultūras jomā tiek izmantota indonēziešu valoda, lai sasniegtu valsts auditoriju. Televīzijas ziņas, valsts mēroga radio, straumēšanas platformas un izdevēji veido saturu standartizētā indonēziešu valodā, savukārt filmas un mūzika var papildināt reģionālo garšu ar akcentiem vai vārdu krājumu. Produktu etiķetes, drošības instrukcijas un reklāmas tiek parādītas indonēziešu valodā, lai patērētāji visā pasaulē tos varētu saprast.

Uzņēmējdarbībā indonēziešu valoda ir standarta valoda operācijās starp salām, klientu apkalpošanā un dokumentācijā. Lai ievērotu noteikumus un mazinātu strīdus, uzņēmumi parasti nodrošina līgumu, tostarp ar ārzemju pusēm, versijas indonēziešu valodā. Indonēziešu valoda nodrošina netraucētu pakalpojumu sniegšanu daudzās Indonēzijas salās, sākot ar lidostu paziņojumiem un beidzot ar e-komercijas tērzēšanas atbalstu.

Valsts pārvalde, tiesību akti un sabiedriskie pakalpojumi

Tiesību akti, tiesas procesi un oficiālā sarakste tiek veikti indonēziešu valodā, lai saglabātu skaidrību un juridisko noteiktību. Personu apliecinošus dokumentus, dzimšanas un laulības apliecības, nodokļu deklarācijas un informāciju vēlētājiem izsniedz indonēziešu valodā. Publiskajās norādēs - ceļa norādēs, drošības paziņojumos un brīdinājumos par katastrofām - izmanto standartizētu formulējumu, lai nodrošinātu, ka visi iedzīvotāji un apmeklētāji saprot norādījumus.

Konkrēts standartizācijas piemērs, kas novērš pārpratumus, ir satiksmes noteikumi starp provincēm: no Sumatras līdz Papua ir vienādi indonēziešu valodas termini "vienvirziena", "atkāpšanās" un "ātruma ierobežojums", tādējādi samazinot negadījumu skaitu, ko izraisa nekonsekventas formulācijas. Attiecībā uz līgumiem, kuros iesaistītas ārvalstu struktūras, līdztekus citām valodām tiek prasītas arī indonēziešu valodas versijas, kas palīdz tiesām strīdu gadījumā bez neskaidrībām interpretēt saistības un garantijas.

Izglītība un akadēmiskā izdevējdarbība

Indonēziešu valoda ir mācību valoda valsts skolās visā valstī. Mācību programmas, mācību grāmatas, eksāmenu darbi un valsts pārbaudījumi tiek rakstīti standartizētā indonēziešu valodā, lai skolēni dažādos reģionos mācītos vienu un to pašu saturu. Skolēns, kas pārceļas no Ambonas uz Bandungu, var pievienoties klasei, nemainot valodu vai mācību programmu.

Augstskolās publicēšanas prakse atšķiras atkarībā no nozares: žurnāli tiesību, izglītības un sociālo zinātņu jomā bieži tiek publicēti indonēziešu valodā, bet inženierzinātnēs un medicīnā var izmantot gan indonēziešu, gan angļu valodu, lai sasniegtu pasaules auditoriju. Akadēmiskās indonēziešu valodas apmācība veicina lasītprasmi un mobilitāti; piemēram, diplomdarbu var rakstīt indonēziešu valodā ar kopsavilkumu angļu valodā, tādējādi nodrošinot gan vietējo novērtējumu, gan starptautisko atpazīstamību.

Plašsaziņas līdzekļi, kultūra un uzņēmējdarbība

Valsts televīzija, radio, laikraksti un lielākie tiešsaistes izdevumi izmanto standartizētu indonēziešu valodu, lai sasniegtu visu valsti. Reklāmas, produktu etiķetes, lietošanas pamācības un lietotņu saskarnes tiek nodrošinātas indonēziešu valodā, palīdzot patērētājiem salīdzināt produktus un sekot līdzi drošības norādījumiem neatkarīgi no viņu vietējās valodas zināšanas.

Radošajos darbos bieži vien ir apvienots reģionālais kolorīts - dialogā var būt iekļauti vietējie termini vai uzsvari -, vienlaikus saglabājot vispārēju saprotamību. Uzņēmējdarbībā indonēziešu valoda racionalizē loģistiku starp salām un klientu apkalpošanu: noliktava Surabajā, kurjers Makasarā un klients Medanā koordinē sūtījumus, rēķinus un atgriešanas noteikumus indonēziešu valodā, nodrošinot konsekventu darbību un pakalpojumu kvalitāti.

Kādā valodā runā Džakartā?

Indonēziešu valoda ir oficiālā un darba valoda Džakartas administrācijā, skolās, tiesās un uzņēmumos. Valdības iestādes, slimnīcas un bankas strādā indonēziešu valodā, un skolās to izmanto mācību un eksāmenu laikā. Publiskās izkārtnes, transporta paziņojumi un plašsaziņas līdzekļi arī izmanto indonēziešu valodu.

Uz ielas var dzirdēt betawi ietekmētu sarunvalodu indonēziešu valodā un daudzās reģionālajās valodās, ko izraisījusi migrācija. Ar draugiem un ģimeni cilvēki bieži vien sarunājas neoficiālā indonēziešu valodā un reģionālajā valodā. Praktisks padoms: iemācieties pieklājīgus sveicienus indonēziešu valodā un frāzes par apkalpošanu; birojos un veikalos tiek gaidīta un novērtēta skaidra indonēziešu valoda, pat ja ikdienišķā sarunvaloda izklausās neformālāk.

Runātāju skaits un daudzvalodu realitāte

Lielākā daļa indonēziešu runā daudzvalodīgi. Vairāk nekā 97 % cilvēku 2020. gadā paziņoja, ka prot runāt indonēziešu valodā, un tas liecina par gadu desmitiem ilgu mācīšanos skolā un plašsaziņas līdzekļiem visā valstī. Daudzi vispirms mājās apguva kādu no reģionālajām valodām un skolā apguva indonēziešu valodu, izmantojot to plašākā saziņā, pārvaldē un darbā.

Bieži sastopama kodu maiņa: kāds var sasveicināties vietējā valodā, problēmu risināšanai pāriet uz indonēziešu valodu un lietot angļu valodas aizguvumus tehnoloģiju vai finanšu jomā. Pilsētu centros indonēziešu valoda ikdienā tiek biežāk lietota darbavietās, universitātēs un pakalpojumu sniegšanas vietās, savukārt lauku kopienas var vairāk paļauties uz vietējo valodu mājās un kaimiņu saskarsmē, formālu uzdevumu veikšanai pārejot uz indonēziešu valodu.

Apraides plašsaziņas līdzekļi, sociālās platformas un e-komercija paplašina indonēziešu valodas lietojumu, paaugstinot tās zināšanas visās vecuma grupās. Skolas veicina lasīt un rakstīt prasmi, izmantojot mācību grāmatas indonēziešu valodā un standartizētus novērtējumus, kas palīdz skolēniem pārvietoties starp reģioniem un kārtot valsts eksāmenus. Šī plaši izplatītā indonēziešu valodas prasme veicina valsts kohēziju sabiedriskajā dzīvē un tirgos, vienlaikus ļaujot cilvēkiem saglabāt vietējo identitāti, mākslu un tradīcijas savās reģionālajās valodās.

Divvalodība ar javiešu, sundanē un citām reģionālajām valodām

Valodas lietošana mājās un sabiedrībā bieži atšķiras. Ģimene Džogjakartā pie vakariņu galda var lietot javiešu valodu, bet ar skolotājiem, veselības aprūpes darbiniekiem un valsts iestādēs var pāriet uz indonēziešu valodu. Kodu nomaiņa notiek dabiski, un indonēziešu valodā ir kopīgi termini birokrātijas, zinātnes vai tehnoloģiju jomā.

Mediji atspoguļo šo sajaukumu: Televīzijas sarunu šovi un YouTube autori izmanto indonēziešu valodu, lai nodrošinātu plašu tvērumu, bet vienlaikus izmanto reģionālo humoru vai leksiku. Tipisks scenārijs ir kurjers, kas ierodas mājās Rietumjavā: sveiciens var būt sundiešu valodā, piegādes apstiprinājums - indonēziešu valodā, bet joks var būt abu valodu sajaukums - saglabājot vietējo identitāti un vienlaikus paliekot pieejamam.

Valodas prasmes un lietošanas rādītāji (2020. gada tautas skaitīšana)

Līdz 2020. gadam vairāk nekā 97 % indonēziešu ziņoja, ka prot indonēziešu valodu, bet daudzi to apguva kā otru valodu skolā un plašsaziņas līdzekļos. Tas nozīmē, ka valsts izpratne ir augsta pat tad, ja ģimenē dominē vietējās valodas. Tā daļa, kas runā indonēziešu valodā kā dzimtajā valodā, ir daudz mazāka - aptuveni viena piektā daļa -, kas liecina par valsts daudzvalodību.

Ikdienas paradumi atšķiras: lielajās pilsētās indonēziešu valoda tiek lietota skolā, darbā un sabiedriskajā transportā, savukārt lauku apvidos vietējās valodas var dominēt neformālās sarunās un kopienas pasākumos. Notiekošās rakstpratības un pieaugušo izglītības programmas turpina nostiprināt lasīt un rakstīt indonēziešu valodā, nodrošinot, ka oficiālā informācija, veselības aprūpes norādījumi un ārkārtas situāciju brīdinājumi joprojām ir plaši saprotami.

Indonēziešu un malajiešu valoda: līdzības un atšķirības

Indonēziešu un malajiešu valodas ir kopīgas izcelsmes un ikdienas sarunās lielākoties ir savstarpēji saprotamas. Abās valodās tiek lietota līdzīga gramatika un daudz kopīga vārdu krājuma. Indonēzijā un Malaizijā/Brunejā ir notikušas atsevišķas standartizācijas gaitas, kas radījušas atšķirības pareizrakstībā, vēlamo aizguvumu vārdos un oficiālajos reģistros, taču runātāji parasti ar minimālām grūtībām seko līdzi.

Bieži sastopami pareizrakstības un vārdu krājuma kontrasti: indonēziešu uang pret malajiešu wang (nauda), sepeda pret basikal (velosipēds), bus/bis pret bas (autobuss), kantor pret pejabat (birojs). Indonēziešu valodā vēsturiski mēdz atspoguļoties daži holandiešu valodas ietekmēti termini (kantor), savukārt malajiešu malajiešu valodā dažās jomās vērojama lielāka angļu valodas ietekme (telefon bimbit - mobilais tālrunis, bet indonēzieši saka ponsel vai HP). Skolēniem saskarsme ar abiem standartiem uzlabo savstarpējo izpratni.

Praksē ceļotāji un skolēni bez lielām grūtībām var lasīt izkārtnes, ziņas un ēdienkartes, šķērsojot robežas. Formālos juridiskos vai akadēmiskos tekstos ir lielākas terminoloģijas un stila atšķirības, taču skaidrs konteksts un kopīgas saknes nodrošina augstu izpratnes līmeni.

Savstarpēja saprotamība un kopīga izcelsme

Malajiešu valoda gadsimtiem ilgi kalpoja kā jūrniecības lingua franca visā Dienvidaustrumāzijā, veicinot tirdzniecību no Sumatras līdz Borneo un Malajas pussalai. Indonēziešu valoda radās uz malajiešu valodas bāzes, tāpēc abām valodām ir kopīgas gramatikas struktūras, vietniekvārdi un pamatvārdi, kas ļauj sarunāties bez iepriekšējas otra standarta apguves.

To ilustrē pārrobežu plašsaziņas līdzekļi: daudzi indonēzieši var sekot līdzi malajiešu ziņu sižetiem vai Brunejas estrādēm, un malajieši bieži saprot indonēziešu filmas un dziesmas. Akcenti un daži vārdi atšķiras, taču sižeti un informācija joprojām ir pieejama plašai auditorijai.

Rakstības, vārdu krājuma un reģistra atšķirības

Atsevišķa standartizācija radīja ievērojamus kontrastus. Kā piemēru var minēt indonēziešu uang pret malajiešu wang (nauda), malajiešu kereta nozīmē auto, bet indonēziešu valodā tiek lietots mobil, un indonēziešu sepeda pret malajiešu basikal (velosipēds). Aizgūti vārdi atspoguļo atšķirīgu vēsturi: Indonēziešu kantor (birojs) no holandiešu kantoor; malajiešu pejabat ietekmē plašāka malajiešu valodas lietojums un angļu valodas administratīvā kultūra.

1972. gada pareizrakstības vienošanās veicināja konverģenci (piemēram, tj → c, dj → j), tādējādi atvieglojot lasīšanu starp standartiem. Atšķirības saglabājas oficiālajos un neoficiālajos reģistros - indonēziešu valodā bieži tiek lietots ponsel vai telepon genggam, savukārt malajiešu valodā dod priekšroku telefon bimbit. Tomēr ikdienas runa joprojām ir ļoti labi saprotama pāri robežām.

Brunejas, Indonēzijas un Malaizijas oficiālās valodas

Brunejas oficiālā valoda ir malajiešu valoda. Indonēzijas oficiālā valoda ir indonēziešu valoda (Bahasa Indonesia). Malaizijas oficiālā valoda ir malajiešu valoda (Bahasa Malaysia).

Brunejā angļu valodu plaši izmanto uzņēmējdarbībā un izglītībā, un daudzi reģiona iedzīvotāji atkarībā no konteksta orientējas starp malajiešu, indonēziešu un angļu valodu. Pārrobežu darbs, plašsaziņas līdzekļi un ceļošana veicina elastīgu un pragmatisku valodas izvēli ikdienas dzīvē.

Īsa indonēziešu valodas vēsture un laika grafiks

Senā malajiešu valoda bija tirdzniecības valoda, kas tika izmantota Dienvidaustrumāzijas salās, pārvadājot reliģiskus, juridiskus un komerciālus tekstus starp ostām. Koloniālās pārvaldes laikā latīņu rakstība ieguva nozīmīgu vietu, un tās kulminācija bija 1901. gada van Ofuisena ortogrāfija, kas noteica agrīnas pareizrakstības normas drukātajos materiālos un skolās.

Nacionālisti 1928. gada Jaunatnes solījumā atbalstīja malajiešu "indonēziešu valodu", un 1945. gada konstitūcijā tā tika noteikta kā jaunās valsts valoda. Republikas sākumā tika ieviesta Soewandi rakstība (1947), vienkāršojot formas masu izglītībai. 1972. gadā ar uzlaboto pareizrakstības sistēmu pilnveidoja konvencijas, ciešāk saskaņojot indonēziešu valodas pareizrakstību ar fonoloģiju un uzlabojot lasāmību.

Šie pavērsieni ļāva īstenot masveida rakstpratības kampaņas, standartizētas mācību grāmatas un valsts plašsaziņas līdzekļus, palīdzot iedzīvotājiem no dažādām salām dalīties ar informāciju un izglītību. Hronoloģija īsumā: 1901. gadā ieviesta van Ofuisena ortogrāfija, 1928. gadā - Jaunatnes solījums, 1945. gadā - konstitucionālais statuss, 1947. gadā - pareizrakstības reforma, 1972. gadā - pareizrakstības reforma, kas lika pamatus mūsdienās izmantotajai modernajai indonēziešu valodai.

No vecās malajiešu valodas līdz mūsdienu bahasa indonēziešu valodai

Senā malajiešu valoda saistīja tirgotājus un kopienas visā arhipelāgā, izplatījās ar uzrakstiem, reliģiskiem tekstiem un ostu tirdzniecību. Koloniālisma laikos latīņu rakstība kļuva par standartu administrācijā un skolās, tādējādi atvieglojot valodas drukāšanu un mācīšanu plašā mērogā.

Pēc neatkarības iegūšanas Indonēzija nostiprināja gramatiku un pareizrakstību mācību programmās, plašsaziņas līdzekļos un valsts pārvaldē. Būtisks pavērsiens bija 1972. gada pareizrakstības reforma, kas racionalizēja ortogrāfiju un atbalstīja mūsdienīgu, mācāmu standartu valsts mēroga izglītībā un publiskajā saziņā.

Aizgūti vārdi un leksikas avoti

Indonēziešu valodas vārdu krājums ir aizgūts no sanskrita (reliģija, kultūra), arābu valodas (reliģija, pārvalde), holandiešu un portugāļu valodas (tiesības, tirdzniecība, pārvaldība), angļu valodas (zinātne, tehnoloģijas) un reģionālajām valodām (vietējā flora, pārtika, māksla). Piemēram, budaya (kultūra, sanskrits), kamar (istaba, portugāļu valoda), kantor (birojs, holandiešu valoda) un ponsel (mobilais telefons, angļu valodas ietekme).

Rodoties jaunām nozarēm, indonēziešu valoda pielāgojas, radot terminus vai pārņemot starptautiskos vārdus ar vietējo rakstību, piemēram, teknologi, internets un vaksin. Šī daudzslāņainā leksika palīdz valodai aptvert mūsdienu zinātni un uzņēmējdarbību, vienlaikus saglabājot saikni ar vēsturi un vietējām zināšanām.

Politika un noteikumi (tostarp 2019. gada prezidenta rīkojums Nr. 63)

Indonēzijas tiesiskais regulējums sākas ar 1945. gada konstitūcijas 36. pantu, kurā indonēziešu valoda ir noteikta par valsts valodu. Likumā Nr. 24 (2009. gads) ir sīkāk izstrādāts tās lietojums oficiālajā vidē, izglītībā, plašsaziņas līdzekļos un produktu informācijā. Prezidenta 2019. gada Rīkojumā Nr. 63 ir sniegtas īstenošanas detaļas attiecībā uz publisko saziņu un dokumentāciju.

Praksē tas nozīmē, ka valsts iestādes izmanto indonēziešu valodu likumos, dekrētos, sarakstē un pakalpojumos. Publiskajām norādēm, personu apliecinošiem dokumentiem un oficiālajiem portāliem jābūt indonēziešu valodā. Uzņēmumiem ir jāsniedz lietošanas instrukcijas, etiķetes un drošības informācija indonēziešu valodā, un, lai nodrošinātu juridisko skaidrību, līgumiem ar ārzemju pusēm ir nepieciešama versija indonēziešu valodā. Piemēram, ārvalstu investīciju līgums bieži tiek sagatavots gan indonēziešu, gan citā valodā, lai jebkuru strīdu varētu atrisināt, izmantojot tekstu, ko tiesas viennozīmīgi atzīst.

Šajos noteikumos uzsvērta iekļautība un juridiskā noteiktība: iedzīvotājiem jābūt pieejamai būtiskai informācijai valodā, kas saprotama visā valstī, un uzņēmumi gūst labumu no konsekventiem dokumentācijas standartiem visās provincēs.

2019 Prezidenta rīkojums Nr. 63 par valodu lietojumu

Regula nosaka indonēziešu valodas lietojumu sabiedriskos pakalpojumos, produktu informācijā, reklāmā un izkārtnēs, tostarp transporta mezglos un valsts iestādēs. Tajā precizēts, ka lietošanas pamācībām, garantijām un drošības paziņojumiem jābūt pieejamiem indonēziešu valodā, lai patērētāji visā valstī tos varētu saprast.

Tā arī pieprasa, lai nolīgumi, kuros iesaistītas ārvalstu struktūras, tiktu sastādīti indonēziešu valodā. Reālā situācijā kopuzņēmums, kas ražo medicīnas ierīces, izdeva līgumus un rokasgrāmatas divās valodās; kad radās ierīces atsaukšanas gadījums, Indonēzijas dokumenti nodrošināja skaidru atbildības un procedūru formulējumu, tādējādi samazinot strīdu skaitu un paātrinot atbilstības nodrošināšanu visā valstī.

Konstitucionālais un juridiskais pamats

Hierarhija ir skaidra: 1945. gada konstitūcija (36. pants) nosaka, ka valsts valoda ir indonēziešu valoda; likums Nr. 24/2009 nosaka jomas un pienākumus; prezidenta Regula Nr. 63/2019 un saistītie noteikumi īsteno praktiskās detaļas. Kopā tie nosaka, kā iestādes sazinās un izglīto indonēziešu valodā.

Valdības iestādēm, skolām un uzņēmumiem ir jālieto indonēziešu valoda oficiālos dokumentos, pakalpojumos un publiskajā informācijā. Īstenošana parasti ietver administratīvo pārraudzību, iepirkumu prasības un atbilstības pārbaudes, piemēram, nodrošinot, ka produktu etiķetēs un publiskajās norādēs ir iekļauta standartizēta indonēziešu valoda, lai aizsargātu patērētājus un ceļotājus.

Plašāka valodu ainava: Indonēzijā ir vairāk nekā 700 valodu

Indonēzijā ir vairāk nekā 700 vietējo valodu, kas aptver lielas kopienas un mazas salas. Urbanizācija, skolu apguve indonēziešu valodā, migrācija un plašsaziņas līdzekļi veicina pakāpenisku pāreju uz indonēziešu valodu sabiedriskajā dzīvē, bet daudzas ģimenes saglabā vietējās valodas mājās un ceremonijās.

Daudzvalodības mērķu līdzsvarošana nozīmē atbalstīt indonēziešu valodu valsts piekļuves nodrošināšanai, vienlaikus kopjot reģionālās valodas kā kultūras mantojumu un kopienas identitāti. Dokumentācijas projektos tiek veidotas vārdnīcas un stāstu krājumi, skolās tiek veidotas vietējās valodas lasāmvielas, un kopienas radio raidījumos līdzās ziņām indonēziešu valodā tiek saglabātas dziesmas un mutvārdu vēsture.

Vietējās pašvaldības un Valodu attīstības aģentūra sadarbojas ar universitātēm un vecākajiem, lai reģistrētu vārdu krājumu, gramatiku un tradicionālos stāstījumus. Starppaaudžu sadarbības piemērs ir nedēļas nogales valodu klubi, kuros vecvecāki māca bērniem tautas pasakas un ikdienas sarunas, pievienojot indonēziešu valodas glosārijus, lai skolēni varētu pārvarēt abas pasaules. Šāda kombinācija saglabā vietējo runu, vienlaikus nodrošinot, ka ikviens var piedalīties valsts izglītībā un pakalpojumos.

Valodas apdraudējums un saglabāšana

Daudzas mazās valodas saskaras ar migrācijas, laulību un indonēziešu valodas dominēšanas darbā un skolā radīto spiedienu. Pētnieki un kopienas novērtē vitalitāti, izmantojot starptautiski iedvesmotus kritērijus, piemēram, nodošanu no paaudzes paaudzē, runātāju skaitu un lietošanas jomas, lai noteiktu prioritātes revitalizācijai.

Valodas attīstības aģentūra atbalsta dokumentāciju, vārdnīcas un mācību materiālus, kā arī sadarbojas ar kopienām valodas atdzīvināšanas jomā. Vienā projektā var tikt ierakstīti vecāku stāsti, izdota bilingvāla brošūra un rīkotas ārpusskolas nodarbības. Ikviena kopiena var spert praktisku soli, izveidojot vienkāršus attēlu glosārijus gan vietējā valodā, gan indonēziešu valodā, kas būtu izmantojami bērnudārzos un mājās.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kāda ir Indonēzijas oficiālā valoda?

Bahasa Indonesia ir valsts valoda, kā noteikts 1945. gada konstitūcijā. Tajā izmanto latīņu alfabētu, un tā ir valsts pārvaldes, izglītības, plašsaziņas līdzekļu un sabiedrisko pakalpojumu valoda visā valstī.

Kad indonēziešu valoda kļuva par valsts valodu?

Indonēziešu valoda kā valsts valoda tika apstiprināta 1945. gada konstitūcijā pēc neatkarības iegūšanas. Jau 1928. gada Jaunatnes solījumā indonēziešu valoda bija pasludināta par valsts vienotības valodu.

Kāpēc tika izvēlēta indonēziešu, nevis javiešu valoda?

Indonēziešu valoda nodrošināja neitralitāti starp etniskajām grupām un jau bija plaši izplatīta lingua franca. To ir arī vienkāršāk mācīt, salīdzinot ar javiešu valodas hierarhisko runas līmeni.

Vai indonēziešu valoda ir tas pats, kas malajiešu valoda?

Tās ir kopīgas izcelsmes un lielā mērā ir savstarpēji saprotamas. Atšķirības saglabājas pareizrakstībā, vēlamo aizguvumu vārdos un dažos vārdos, bet lielākā daļa ikdienas sarunu ir saprotamas pāri robežām.

Kādā valodā runā Džakartā?

Indonēziešu valoda ir oficiālā un darba valoda administrācijā, skolās un uzņēmējdarbībā. Uz ielas cilvēki bieži lieto sarunvalodu indonēziešu valodā, ko ietekmē betawi un citas reģionālās valodas.

Cik daudz valodās runā Indonēzijā?

Indonēzijā runā vairāk nekā 700 valodās. Indonēziešu valoda kalpo kā kopīga valsts valoda, bet reģionālās valodas plaukst mājās, kultūrā un vietējos plašsaziņas līdzekļos.

Cik procentu indonēziešu runā indonēziešu valodā?

2020. gadā vairāk nekā 97 % ziņoja, ka prot indonēziešu valodu. Daudzi to ir apguvuši kā otro valodu, mācoties skolā un valsts plašsaziņas līdzekļos.

Ko paredz 2019. gada prezidenta rīkojums Nr. 63?

Tā nosaka, ka publiskajos pakalpojumos, izkārtnēs un informācijā par precēm obligāti jāizmanto indonēziešu valoda, kā arī pieprasa, lai līgumi, kuros iesaistītas ārvalstu puses, tiktu sastādīti indonēziešu valodā. Mērķis ir skaidrība, pieejamība un juridiskā noteiktība.

Kādas ir Brunejas, Indonēzijas un Malaizijas oficiālās valodas?

Brunejas oficiālā valoda ir malajiešu valoda, Indonēzijas - indonēziešu valoda, bet Malaizijas - malajiešu valoda. Brunejā, kā arī reģionālajā uzņēmējdarbībā un izglītībā plaši tiek lietota arī angļu valoda.

Secinājumi

Indonēzijas oficiālā valoda ir bahasa Indonesia, un tā ir ikdienas sabiedriskās dzīves līme. Tā sakņojas 1928. gada Jaunatnes solījumā un ir nostiprināta 1945. gada konstitūcijā, un tā ir valdības, skolu, plašsaziņas līdzekļu, uzņēmējdarbības un sabiedrisko pakalpojumu pamatā. Vairāk nekā 97 % indonēziešu to pārvalda, kas nodrošina mobilitāti starp salām un kopīgu izpratni.

Tādi noteikumi kā Likums Nr. 24/2009 un Prezidenta rīkojums Nr. 63/2019 nodrošina, ka dokumenti, izkārtnes un patērētāju informācija ir pieejama indonēziešu valodā. Tajā pašā laikā simtiem reģionālo valodu joprojām tiek lietotas mājās, mākslā un vietējos plašsaziņas līdzekļos, atspoguļojot bagāto kultūras daudzveidību. Ceļotājiem, studentiem un profesionāļiem indonēziešu sveicienu un apkalpošanas frāžu apguve padara ikdienas saskarsmi arhipelāgā raitāku un patīkamāku.