Indonēzijas alfabēts (Bahasa Indonesia): burti, izruna un pareizrakstība
Mācībniekiem tas nozīmē, ka bieži vien jaunu vārdu var izrunāt pareizi tikai pēc tā rakstības. Šis ceļvedis skaidro burtu nosaukumus, galvenās patskaņu un līdzskaņu vērtības un dažus divburtus, kas apzīmē vienas skaņas. Jūs arī redzēsiet, kā 1972. gada pareizrakstības reforma vienkāršoja vecākas holandiešu stila rakstības un kā starptautiskais NATO/ICAO burtu alfabēts tiek izmantots Indonēzijā.
Neatkarīgi no tā, vai ceļojat, mācāties vai sadarbojaties ar Indonēzijas kolēģiem, burtu un skaņu izpratne paātrinās gan lasīšanu, gan klausīšanos, gan pareizrakstību. Sāciet ar īsajiem faktiem, pēc tam izpētiet detalizētās sadaļas ar piemēriem, ko varat praktizēt skaļi.
Pēc šī ceļveža jūs sapratīsiet, kāpēc indonēziešu valoda tiek uzskatīta par ļoti fonētisku, kā rīkoties ar burtu e un kad trokšņainās situācijās pāriet no ikdienas burtu nosaukumiem uz Alfa–Zulu vārdnīcu.
Kas ir Indonēzijas alfabēts? Īsie fakti
Indonēzijas alfabēts ir tiešs latīniskas bāzes sistēma, kas veidota skaidrībai. Tas satur 26 burtus, piecus patskaņus un 21 līdzskani, kas uzvedas paredzami dažādās vārda pozīcijās. Šī paredzamība palīdz mācībniekiem ātri pāriet no alfabēta uz reāliem vārdiem. Tāpat tā nodrošina vienmērīgu izrunu un konsekventu pareizrakstību izglītībā, medijos un publiskajā komunikācijā.
Galvenās iezīmes un burtu skaits (26 burti, 5 patskaņi, 21 līdzskanis)
Indonēzija izmanto 26 burtu latīņu alfabētu A–Z. Tam ir pieci pamatpatskaņi (a, i, u, e, o) un 21 līdzskanis. Sistēma ir apzināti vienkārša: lielākā daļa burtu atbilst vienai skaņai, un tas pats burts parasti saglabā savu vērtību neatkarīgi no apkārtējiem burtiem. Tas samazina minēšanas iespējas, lasot vai pareizrakstot jaunus vārdus.
Indonēziešu valodā tiek lietoti arī daži digrafi — burtu pāri, kas apzīmē vienas līdzskaņa skaņas: ng priekš /ŋ/, ny priekš /ɲ/, sy priekš /ʃ/ un kh priekš /x/. Šie digrafi rakstībā parādās kā divi simboli, bet izrunā katrs pāris atbilst vienai skaņai. Burtus kā q, v un x biežāk sastop aizguvumos, tehniskos terminos un īpašvārdos (piemēram, Qatar, vaksin, Xerox). Vietējā leksikā šie burti ir salīdzinoši reti.
Kāpēc indonēziešu valoda ir ļoti fonētiska
Indonēziešu valoda ir pazīstama ar konsekventu skaņu un burtu atbilstību. Praktiski nav klusējošu burtu, un lielākā daļa rakstīto līdzskaņu un patskaņu tiek izrunāti. Kad apgūstat dažus galvenos burtu vērtību noteikumus — piemēram, c vienmēr kā /tʃ/ un g vienmēr kā „ciets” /g/ — varat lasīt ar pārliecību. Galvenā neskaidrība ir burts e, kas var apzīmēt gan /e/ (piem., meja), gan švavu /ə/ (piem., besar). Mācību materiāli dažreiz pievieno akcentus, lai to skaidrotu (é priekš /e/ un ê priekš /ə/), bet standarta rakstībā lieto vienkāršu e.
Stresa shēmas arī atbalsta paredzamību. Daudzos vārdos uzsvars krīt uz priekšpēdējo zilbi, un kopējais uzsvars ir vieglāks nekā angļu valodā. Lai gan izruna var nedaudz atšķirties reģionos, pamatnoteikumi ir stabils visā valstī un formālos kontekstos, piemēram, ziņu pārraidēs vai izglītībā. Šī konsekvence ir praktiska priekšrocība mācībniekiem un ceļotājiem, kuriem nepieciešami uzticami izrunas norādījumi.
Pilns Indonēzijas alfabēta tabula un burtu nosaukumi
Indonēzijā lietotais alfabēts dalās latīņu burtiem A–Z, bet tam piešķirti stabilie nosaukumi un skaņas, kas dažviet atšķiras no angļu valodas. Burtu nosaukumu apgūšana uzlabos jūsu spēju pareizrakstīt savu vārdu, lasīt zīmes un sekot mācību norādēm. Tabulā zemāk uzskaitīts katrs burts, tā ierastais indonēziešu nosaukums, tipiska skaņas vērtība un vienkāršs piemēra vārds, ko varat praktizēt.
| Burts | Indonēziešu nosaukums | Parastā skaņa | Piemērs |
|---|---|---|---|
| A | a | /a/ | anak |
| B | be | /b/ | batu |
| C | ce | /tʃ/ | cari |
| D | de | /d/ | dua |
| E | e | /e/ vai /ə/ | meja; besar |
| F | ef | /f/ | faktor |
| G | ge | /g/ (ciets) | gula |
| H | ha | /h/ | hutan |
| I | i | /i/ | ikan |
| J | je | /dʒ/ | jalan |
| K | ka | /k/ | kaki |
| L | el | /l/ | lima |
| M | em | /m/ | mata |
| N | en | /n/ | nasi |
| O | o | /o/ | obat |
| P | pe | /p/ | pagi |
| Q | ki | /k/ (aizguvumos) | Qatar, Quran |
| R | er | tap/trills | roti |
| S | es | /s/ | susu |
| T | te | /t/ | tiga |
| U | u | /u/ | ular |
| V | ve | /v/ vai /f/ (aizguvumos) | visa |
| W | we | /w/ | warna |
| X | eks | /ks/ vai /z/ aizguvumos | X-ray |
| Y | ye | /j/ (y-skaņa) | yakin |
| Z | zet | /z/ | zebra |
Burtu nosaukumi Indonēzijā (cé, ér utt.)
Standarta indonēziešu burtu nosaukumi ir: a, be, ce, de, e, ef, ge, ha, i, je, ka, el, em, en, o, pe, ki, er, es, te, u, ve, we, eks, ye, zet. Dažos mācību materiālos var redzēt akcentus (bé, cé, ér), lai norādītu uz burtu nosaukumu izrunu. Šie akcenti ir izvēles klases palīglīdzekļi; tie nav daļa no parastās rakstības vai oficiālās ortogrāfijas.
Vairāki nosaukumi atšķiras no angļu valodas. Q tiek saukts par ki (nevis “cue”), V par ve (nevis “vee”), W par we (nevis “double u”), Y par ye (nevis “why”), un Z par zet (nevis “zee/zed”). X ir eks, un C ir ce, kas palīdz mācībniekiem atcerēties, ka c apzīmē /tʃ/ nevis angļu stilā /k/ vai /s/. Šo nosaukumu atšķirību apzināšanās padara ikdienas pareizrakstību pa tālruni vai pie klientu apkalpošanas letes daudz ātrāku.
Pamācība par burtu un skaņu saistību ar piemēriem
Indonēzijas burtiem parasti ir viena skaņa. C ir /tʃ/ kā angļu vārda "church": cara, cinta, cucu. J ir /dʒ/: jalan, jari, jujur. G vienmēr ir ciets /g/: gigi, gula, gado-gado. R ir tapa vai trills un tiek izrunāts visās pozīcijās: roti, warna, kerja. Šīs uzticamās vērtības ir galvenais iemesls, kāpēc sistēma ir viegli apgūstama.
Patskaņi ir stabils: a = /a/, i = /i/, u = /u/, e = /e/ vai /ə/, o = /o/. Kā mācībniekam, lasiet katru redzamo burtu, jo indonēziešu valoda izvairās no klusējošiem burtiem. Aizgūtie nosaukumi un tehniskie termini var saglabāt neparastas grupas (piemēram, streaming, truk, vaksin), bet vietējās formas paliek konsekventas. Īpašvārdu izruna var atšķirties, īpaši svešā izcelsme, tāpēc klausieties, kā vietējie runātāji izrunā vārdus.
Patskaņi un burts “e”
Indonēziešu patskaņi ir vienkārši un stabili, kas novērš daudzus izaicinājumus, ar kuriem saskaras angļu valodas runātāji. Galvenais, ko jāapgūst, ir burts e, kurš var apzīmēt divas skaņas. Zināšanas par to, kad sagaidīt /e/ un kad švavu /ə/, palīdzēs skanēt dabiski un saprast ātru runu. Pārējie patskaņi — a, i, u, o — paliek stabili un neveido diftongus tā kā angļu valodā.
e kā /e/ pret švavu /ə/ (mācību materiālos é un ê)
Burts e apzīmē divas galvenās skaņas: tuvs-vidējais /e/ un švava /ə/. Mācību resursi dažreiz iezīmē é priekš /e/ un ê priekš /ə/, lai novērstu neskaidrības (piemēram, méja vs bêsar), bet ikdienas rakstībā abas skaņas tiek rakstītas ar vienkāršu e. Jūs mācīsieties atšķirt šīs vērtības caur vārdu krājumu un kontekstu.
Kā vispārīgs likums, švava /ə/ ir izplatīta prefiksos un nenoslogotās zilbēs, piemēram, ke-, se-, pe-, meN- un per- (piemēram, bekerja, sebesar, membeli). /e/ vērtība biežāk parādās uzsvarotās zilbēs un daudzos aizguvumos (meja, telepon, beton). Tā kā indonēziešu uzsvars parasti ir viegls, praktizējot koncentrējieties uz patskaņa kvalitāti, nevis spēcīgu uzsvēršanu.
Stabili patskaņi a, i, u, o
Patskaņi a, i, u un o ir stabili un nemaina kvalitāti starp atvērtām un noslēgtām zilbēm. Tas padara vārdus paredzamus: kata, makan, ikan, ibu, lucu, botol un motor saglabā savus skaidros patskaņus neatkarīgi no pozīcijas. Jums nav jāmaina patskaņa garums vai jāpievieno glissandi kā tas bieži notiek angļu valodā.
Secības kā ai un au parasti tiek lasītas kā skaidras patskaņu secības, nevis angļu stila diftongas. Salīdziniet ramai un pulau: izrunājiet abus patskaņus skaidri secībā. Tuvākās minimalās atšķirības, piemēram, satu vs soto un tali vs tuli, palīdz sadzirdēt un producēt a, i, u un o stabilo kvalitāti. Praktizējiet lēnu, vienmērīgu zilbju ritmu, lai noturētu šo konsistenci.
Galvenie līdzskaņi un digrafi
Līdzskaņu noteikumi indonēziešu valodā ir caurspīdīgi un draudzīgi mācībniekiem. Neliels digrafu komplekts aptver skaņas, kas netiek rakstītas ar vienu burtu, un vairāki ietekmīgi līdzskaņi ir ar fiksētām vērtībām, kas atšķiras no angļu valodas. Apgūstot c, g, r un digrafus ng, ngg, ny, sy un kh, jūs novērsīsiet lielākās neskaidrības lasīšanā un izrunā.
c = /tʃ/, g = ciets /g/, r ar rullīti
Indonēziešu c vienmēr ir /tʃ/. Tas nekad neskanēs kā /k/ vai /s/. Šis noteikums attiecas visās pozīcijās: cucu, kaca, cocok. G ir vienmēr ciets /g/ pirms jebkura patskaņa: gigi, gado-gado, gembira. Jums nav nepieciešams īpašs noteikums kā angļu valodas “mīkstais g”.
R parasti ir tapa vai trills un tiek izrunāts visās pozīcijās: rokok, kereta, warna. Rūpīgā vai uzsvērtā runā daži runātāji var izteikt stiprāku trillu, īpaši formālos kontekstos vai lasot skaļi. Tā kā r nekad nav klusējošs, vieglas tapas praktizēšana jau pietuvinās jūsu izrunu Indonēzijas normai.
ng, ngg, ny, sy, kh izskaidrojums
Indonēziešu rakstībā vairākas vienas skaņas tiek attēlotas ar diviem burtiem. ng apzīmē /ŋ/ kā nyaring, ngopi un mangga. Kad nazāle seko cietam g, tas tiek rakstīts kā ngg priekš /ŋg/, piemēram, nggak un tunggu. ny apzīmē /ɲ/ kā nyamuk un banyak. Tie ir digrafi rakstībā, bet izrunā tos uztver kā vienu līdzskani.
Digrafi sy (/ʃ/) un kh (/x/) parādās galvenokārt arābu vai persiešu aizguvumos, piemēram, syarat, syukur, khusus un akhir. Zilbju attiecībās ng un ngg palīdz atzīmēt robežas: singa ir si-nga ar /ŋ/ sākot otro zilbi, savukārt pinggir ietver /ŋg/. Ikdienas indonēziešu valodā sy un kh ir retāk sastopami nekā ng un ny, bet jūs tos regulāri redzēsiet reliģiskajā, kultūras un formālajā leksikā.
Izruna un uzsvara shēmas
Indonēziešu runas ritms ir vienmērīgs un skaidrs, ar vieglu uzsvaru un rakstības burtu pilnīgu artikulāciju. Šī paredzamība atvieglo jaunu vārdu dekodēšanu un norāžu vai paziņojumu saprašanu. Izprotot, kur parasti krīt uzsvars un kā uzvedas līdzskaņi vārda galā, jūs nostiprināsiet gan klausīšanās prasmi, gan akcents.
Priekšpēdējās zilbes uzsvara likums un švavas izņēmumi
Standarta modelis ir priekšpēdējās zilbes uzsvars: daudzos vārdos primārais uzsvars krīt uz otrās no beigām zilbes, piemēram, ba-ca, ma-kan, ke-luar-ga un In-do-ne-sia (bieži ar uzsvaru uz -ne-). Tā kā indonēziešu uzsvars ir vieglāks nekā angļu valodā, tas neskan pārlieku izteikti. Vienmērīga ritma uzturēšana starp zilbēm palīdzēs jums skanēt dabiski.
Švava /ə/ bieži ir nenoslogota un var parādīties prefiksos un starpzāļu nolūkos (besar, bekerja, menarik). Afiksi reizēm maina uztverto uzsvaru: baca → ba-ca, bacakan → ba-ca-kan, un bacai (ar -i) var justies kā ba-ca-i. Aizguvumi var saglabāt sākotnējo uzsvaru, bet vietējie modeļi ir pietiekami regulāri, lai mācībnieki ātri tos apgūtu.
Nav klusējošu burtu; gala patstāvju artikulācija
Indonēzijā nav klusējošu burtu tradīcijas. Ja burts ir uzrakstīts, tas parasti tiek izrunāts. Šis noteikums palīdz precīzai pareizrakstībai un skaidrai artikulācijai. Burts h tiek izrunāts daudzos vārdos, tostarp arābu izcelsmes vārdos kā halal un akhir.
Beigu stŗupas p, t un k nav aspirētas un vārda beigās var palikt neaizlaistas (rapat, bak, tepat). Jūs dzirdēsiet tīru apstāšanos bez spēcīga gaisa izplūdes. Precīzs izlaiduma pakāpe var atšķirties pēc reģiona un runas stila, bet aspirācijas trūkums ir konsekvents un viegli apgūstams mācībniekiem.
Vecā pret jauno rakstību: 1972. gada EYD reforma
Mūsdienu indonēziešu pareizrakstība tika standartizēta 1972. gadā ar EYD (Ejaan Yang Disempurnakan, “Pilnveidotā pareizrakstība”). Reforma samazināja vecākas holandiešu ietekmes konvences un saskaņoja indonēziešu rakstību vairāk ar mūsdienu malajiešu lietojumu kaimiņvalstīs. Mācībniekiem šī vēsture izskaidro, kāpēc dažas ielas zīmes, zīmoli vai vecākas grāmatas joprojām var rādīt neierastus rakstības variantus.
Kāpēc reforma notika un galvenās izmaiņas
1972. gada EYD reforma mērķēja modernizēt un vienkāršot indonēziešu ortogrāfiju. Pirms EYD daudzi vārdi tika rakstīti ar holandiešu stila digrafiem, piemēram, oe priekš /u/ un tj priekš /tʃ/. EYD aizstāja šos ar vienkāršiem burtiem, kas atbilst reālajām skaņām, padarot pareizrakstību vieglāk apgūstamu un konsekventāku visā Indonēzijā.
Papildus burtu atbilstībai EYD precizēja kapitālzīmju lietošanu, pieturzīmes un aizguvumu apstrādi. Tā arī atbalstīja salas pārrobežu saprotamību ar malajiešu valodu Malaizijā, Singapūrā un Brunejā. Ikdienas lietotājiem galvenais efekts ir praktisks: mūsdienu rakstības labāk atspoguļo izrunu un samazina izņēmumus, kas var sajaukt mācībniekus.
Konversijas tabula (oe→u, tj→c, dj→j, j→y, sj→sy, ch→kh, nj→ny)
Tabulā zemāk parādītas visbiežāk sastopamās vecā un jaunā rakstības atbilstības. Šo pāru atpazīšana palīdz lasīt vēsturiskus tekstus un saprast tradicionālas zīmolu vai vietvārdu formas, kas saglabājušās.
| Vecā rakstība | Jaunā rakstība | Piemērs |
|---|---|---|
| oe | u | goeroe → guru; Soerabaja → Surabaya |
| tj | c | tjinta → cinta; Tjepat → Cepat |
| dj | j | djalan → jalan; Djakarta → Jakarta |
| j | y | jang → yang; Soedjadi → Soedyadi → Soeyadi/Soeyadi varianti uz Y balstītām formām |
| sj | sy | sjarat → syarat; Sjamsoel → Syamsul |
| ch | kh | Achmad → Ahmad; Rochmat → Rohmat |
| nj | ny | nja → nya; Soenjong → Sunyong/Ny balstīta modernizācija |
Daudzas kompānijas un ģimenes saglabā vecākas rakstības identitātes un tradīciju dēļ, tāpēc jūs joprojām varat sastapt formas kā Djakarta vai Achmad uz zīmēm, dokumentiem vai logotipiem. Izpratne par atbilstībām ļauj tūlīt saistīt tās ar pašreizējām standarta formām.
Indonēziešu un malajiešu valoda: līdzības un nelielas atšķirības
kopīgā vēsturiskā bāze un latīņu raksts ļauj lasītājiem viegli pārvietoties starp abām valodām. Pareizrakstības noteikumi ir ļoti sakārtoti, īpaši pēc Indonēzijas 1972. gada reformas un vēlākas reģionālās saskaņošanas. Lielākās atšķirības parasti ir leksikā (vārdu izvēle) un fonētikā (akcents), nevis ortogrāfijā.
Kopīgais latīņu raksts un saskaņotā pareizrakstība
Gan indonēziešu, gan malajiešu valoda izmanto latīņu alfabētu un dalās daudzos pareizrakstības noteikumos ikdienas vārdnīcā. Bieži lietoti vārdi kā anak, makan, jalan un buku rakstās identiski un tiek līdzīgi izrunāti. Šī pārklāšanās veicina starpvalstu lasītprasmi un mediju patēriņu Dienvidaustrumāzijā.
Pēc 1972. gada reformām pieaugusi saskaņotība, kas palīdz mācībniekiem atkārtoti izmantot jau apgūto. Kad rodas atšķirības, tās biežāk skar vārdu izvēli vai nozīmi, nevis pašus burtu noteikumus. Piemēram, rakstība paliek tuva, pat ja izruna nedaudz atšķiras starp Indonēziju, Malaiziju vai Singapūru.
Atšķirīgi burtu nosaukumi (Indonēzija pret Malaiziju/Singapūru/Bruneju)
Lai gan pamatalfabēts ir tas pats, runātie burtu nosaukumi atšķiras pēc valsts. Indonēzijā: Q = ki, V = ve, W = we, Y = ye, Z = zet. Malaizijā, Singapūrā un Brunejā bieži lieto angļu ietekmētus nosaukumus: Q = kiu, V = vi/vee, W = double-u, Y = wai, Z = zed. Šīs atšķirības ir svarīgas, kad pārzvana vārdus pa tālruni vai klasē.
Klases konvencijas var atšķirties, īpaši starptautiskajās skolās, tāpēc jūs varat dzirdēt abus stilus. Praktisks padoms: esiet gatavi pāriet uz vietējiem burtu nosaukumiem vai pirms svarīgas pareizrakstības skaidrojiet, ka lietojat „indonēziešu nosaukumus” vai „angļu nosaukumus”.
NATO „fonētiskais alfabēts” Indonēzijā (precizējums)
Cilvēki, kas meklē „fonētiskais alfabēts Indonēzijā”, bieži domā par NATO/ICAO burtu alfabētu (Alfa, Bravo, Charlie, …), ko lieto burtu pārsūtīšanai skaidri radio vai trokšņainās vietās. Tas atšķiras no indonēziešu fonoloģijas un pareizrakstības noteikumiem, kuri aprakstīti pārējā ceļvedī. Abu nozīmi sapratne novērš neskaidrības, mācoties valodu vai komunicējot aviācijā, jūrniecībā un ārkārtas dienestos.
Kas tiek domāts ar “fonētisko/pareizrakstības alfabētu”
Linguistikā “fonētiskais” attiecas uz valodas skaņām un to, kā burti atbilst šīm skaņām. Radio un aviācijā “fonētiskais alfabēts” nozīmē NATO/ICAO kodvārdus, ko lieto burtu skaidrai pārraidīšanai, piemēram, Alfa priekš A un Bravo priekš B. Indonēzija seko tam pašam starptautiskajam sarakstam kā citas valstis.
Šī radio pareizrakstības sistēma ir atsevišķa no indonēziešu burtu–skaņu noteikumiem. Ja mācāties Bahasa Indonesia ikdienas lasīšanai un runāšanai, koncentrējieties uz A–Z burtiem, to nosaukumiem un skaņām. NATO/ICAO vārdus lietojiet tikai tur, kur skaidrība ir kritiska vai audio kanāls ir skaļš.
Indonēziešu burtu nosaukumu lietošana pret ICAO vārdiem (Alfa–Zulu)
Ikdienā indonēzieši izmanto vietējos burtu nosaukumus, lai pareizrakstītu vārdus: er–u–de–i priekš RUDI. Aviācijā, zvanu centros vai drošības kontekstos runātāji pāriet uz starptautiskajiem ICAO vārdiem: Romeo–Uniform–Delta–India. Šie termini ir standartizēti visā pasaulē un netiek lokalizēti indonēziešu valodā.
Ja jums nepieciešams pilns saraksts kā atsauce, secība ir: Alfa, Bravo, Charlie, Delta, Echo, Foxtrot, Golf, Hotel, India, Juliett, Kilo, Lima, Mike, November, Oscar, Papa, Quebec, Romeo, Sierra, Tango, Uniform, Victor, Whiskey, X-ray, Yankee, Zulu. Pievērsiet uzmanību, ka Alfa un Juliett ir standartizētas pareizrakstības, lai uzlabotu pārraides skaidrību.
Biežāk uzdotie jautājumi
Cik daudz burtu ir Indonēzijas alfabētā?
Indonēzijas alfabēts izmanto 26 latīņu burtus (A–Z). Ir 5 patskaņi (a, i, u, e, o) un 21 līdzskanis. Digrafi kā ng, ny, sy un kh apzīmē vienas skaņas, bet rakstās ar diviem burtiem.
Vai indonēziešu izruna ir fonētiska un konsekventa?
Jā, indonēziešu pareizrakstība ir ļoti fonētiska un paredzama. Lielākajai daļai burtu ir viena skaņa ar nelieliem izņēmumiem. Galvenā neskaidrība ir burts e, kas var būt /e/ vai švava /ə/ atkarībā no vārda.
Kādu skaņu burts “c” apzīmē indonēziešu valodā?
Indonēziešu valodā c vienmēr apzīmē /tʃ/ kā angļu vārda “church” skaņa. Tas nekad netiek izrunāts kā /k/ vai /s/ kā angļu valodā. Šis noteikums ir konsekvents visās pozīcijās.
Ko indonēziešu valodā apzīmē ng, ny, sy un kh?
Tie ir digrafi vienām skaņām: ng = /ŋ/, ny = /ɲ/, sy = /ʃ/ un kh = /x/. Kh galvenokārt parādās arābu aizguvumos, kamēr pārējie ir bieži vietējā vārdnīcā.
Kāda ir atšķirība starp é un ê indonēziešu valodā?
Standarta indonēziešu rakstībā akcenti nav obligāti, bet mācību materiāli var lietot é priekš /e/ un ê priekš švavas /ə/. Parastā rakstībā abiem izmantojams vienkāršs e, un izruna jāmācās pēc konteksta.
Kas mainījās 1972. gada indonēziešu pareizrakstības reformā?
1972. gada EYD aizstāja holandiešu stila rakstības ar vienkāršākām formām: oe→u, tj→c, dj→j, j→y, sj→sy, ch→kh un nj→ny. Tā arī standartizēja pieturzīmes, kapitālzīmes un aizguvumu apstrādi.
Vai Indonēzijā ir NATO/ICAO burtu alfabēts?
Indonēzija izmanto starptautisko ICAO/NATO burtu alfabētu (Alfa, Bravo, Charlie utt.) aviācijā un radio kontekstos. Ikdienas pareizrakstībā cilvēki parasti izmanto indonēziešu burtu nosaukumus (a, be, ce utt.).
Vai indonēzieši rullē burtu “r”?
Jā, indonēziešu r parasti ir trills vai tapa. Tas atšķiras no angļu “r” un tiek skaidri izrunāts visās pozīcijās, nekad nepaliekot klusējošs.
Nsecinājums un nākamie soļi
Galvenie secinājumi par burtiem un skaņām
Indonēzija izmanto 26 latīņu burtus ar konsekventām vērtībām. C vienmēr ir /tʃ/, G vienmēr ir ciets /g/, un R ir tapa vai trills. Digrafi, piemēram, ng, ny, sy un kh apzīmē vienas skaņas, lai gan tie rakstās ar diviem burtiem. Burts e var būt /e/ vai švava /ə/ atkarībā no vārda.
Uzsvars parasti ir paredzams un viegls, un nav klusējošu burtu. Lai gan vecās rakstības dažkārt saglabājas vārdos un zīmolos, pašreizējie noteikumi ir skaidri un vienoti. Šī stabilitāte ļauj mācībniekiem no pirmās dienas lasīt un izrunāt jaunus vārdus precīzi.
Ieteicamie nākamie soļi mācībniekiem
a kā anak, ce kā cinta, je kā jalan. Trenējiet digrafus ng, ngg, ny, sy un kh ar piemēriem kā ngopi, nggak, nyamuk, syarat un khusus. Piešķiriet īpašu uzmanību burtam e, klausoties atšķirību starp /e/ un /ə/ pāros kā meja vs besar.
Ie熟mācieties 1972. gada atbilstības (oe→u, tj→c, dj→j u.c.), lai spētu atpazīt vecākas ceļu zīmes un tradicionālas rakstības. Lai nodrošinātu skaidru pareizrakstību trokšņainās vidēs, izmantojiet ICAO sarakstu (Alfa–Zulu); ikdienā izmantojiet indonēziešu burtu nosaukumus.
Izvēlieties jomu
Your Nearby Location
Your Favorite
Post content
All posting is Free of charge and registration is Not required.