Ziemeļkorejas oficiālā valoda: kādā valodā tur runā?

Korejiešu valoda ir ကိုရီးယား ဒီမိုကရက်တစ် ပြည်သူ့သမ္မတနိုင်ငံ oficiālā valoda un valoda, ko lieto sabiedriskajā dzīvē, izglītībā un valsts iestādēs. ကိုရီးယား ဒီမိုကရက်တစ် ပြည်သူ့သမ္မတနိုင်ငံ to parasti sauc par čosŏnmalu, savukārt munhwaŏ ir valsts veicinātais standarta paveids, kas saistīts ar Phenjanu. Korejiešu valodu raksta ar alfabētisku rakstību, un ကိုရီးယား ဒီမိုကရက်တစ် ပြည်သူ့သမ္မတနိုင်ငံ valodas politikā priekšroka dota rakstībai, kuras pamatā ir hangils. Lūk, kā oficiālais statuss atšķiras no valodas lietojuma ikdienā un ko var teikt par citām valodām valstī.

Kāda ir ကိုရီးယား ဒီမိုကရက်တစ် ပြည်သူ့သမ္မတနိုင်ငံ oficiālā valoda?

ကိုရီးယား ဒီမိုကရက်တစ် ပြည်သူ့သမ္မတနိုင်ငံ ir viena oficiāli noteikta valoda — korejiešu valoda. Valsts valodu situācija nav vairāku līdzvērtīgu oficiālo valodu vai reģionālo oficiālo valodu sistēma. Korejiešu valodu lieto valsts, un valdības veicinātais standarta paveids veido formālo saziņu.

Korejiešu valoda ir valsts oficiālā valoda

Atbilde uz tiešo jautājumu “Kādā valodā runā Ziemeļkorejā?” ir šāda: korejiešu valoda ir galvenā valstī lietotā valoda un tās oficiālā valoda. Britannica norāda korejiešu valodu kā Ziemeļkorejas oficiālo valodu. Tā ir valoda, kas ir vissvarīgākā, lai izprastu valsts saziņu, izglītību un plašākai sabiedrībai paredzētos plašsaziņas līdzekļus.

Konstitūcijā valoda aplūkota arī valsts līmenī. Tās noteikumi par valodu ietver valodas aizsardzību un attīstību, kā tas atspoguļots Constitute Project konstitūcijas tekstā. Šis juridiskais un institucionālais konteksts palīdz izskaidrot, kāpēc aprakstos par Ziemeļkorejas valodām parasti kā vienīgā oficiālā valoda minēta korejiešu valoda.

Šī atbilde nenozīmē, ka ikviens runā pilnīgi vienādi. Tāpat kā citās valstīs, vietējā runa var atšķirties pēc izrunas, vārdu krājuma un ritma. Oficiālās valodas apzīmējums raksturo valodas statusu valstī; tas neizdzēš reģionālās atšķirības un cilvēku dažādos saziņas veidus.

Praksē korejiešu valoda ir tā, ar ko lasītājs sastapsies Ziemeļkorejas valsts izdevumos, izglītībā un saziņā ar sabiedrību. Tas, ka viena valoda pilda šīs valstiskās funkcijas, nenozīmē, ka visos tekstos lieto pilnīgi vienādu vārdu krājumu vai valodas reģistru: oficiāli paziņojumi, mācību materiāli un ikdienas sarunas ir atšķirīgi korejiešu valodas lietojuma konteksti.

Oficiālā, nacionālā un darba valoda: ko šie jēdzieni nozīmē

Šie jēdzieni ir saistīti, taču apzīmē atšķirīgas lietas. oficiālajai valodai ir atzīta loma valdībā un valsts iestādēs. nacionālo valodu bieži raksturo kā valodu, kas saistīta ar valsts kopīgo identitāti. darba valodu lieto noteiktu administratīvu vai organizatorisku uzdevumu veikšanai. Šie apzīmējumi var pārklāties, taču tie nav automātiski savstarpēji aizstājami.

Ziemeļkorejā korejiešu valoda ir noteikta kā oficiālā valoda, un tā ir arī galvenā valoda valsts sabiedriskajā dzīvē. Šim valodas aprakstam izmantotie avoti nenorāda uz atsevišķu darba valodu vai reģionālu oficiālo valodu. Proti, svešvalodu mācīšana vai citu valodu pratēju apmeklējumi paši par sevi nepiešķir šīm valodām oficiālu statusu.

Šī atšķirība noder, salīdzinot valstu aprakstus. Valstī var būt vairākas oficiālās valodas, vai arī valodai var piešķirt oficiālu statusu tikai noteiktos reģionos. Ziemeļkoreju parasti raksturo citādi: korejiešu valoda ir valsts oficiālā valoda, savukārt par citiem valodas lietojuma veidiem jārunā kā par reģionālo runu, zīmju valodu, mazākumtautību valodu lietojumu vai svešvalodu apguvi — nevis kā par papildu oficiālajām valodām, ja tam nav pierādījumu.

Kā korejiešu valodu sauc un raksta Ziemeļkorejā?

Ziemeļkorejas valodas aprakstā ietilpst gan korejiešu valodas nosaukums, gan valsts veicināts standarta paveids. Šī atšķirība ir svarīga: čosŏnmal apzīmē valodu, savukārt munhwaŏ ir nosaukums, kas saistīts ar oficiālo standartu. Korejiešu valodu raksta ar alfabētisku rakstību, nevis atsevišķu rakstības sistēmu, ko lietotu tikai Ziemeļkorejā.

Čosŏnmal un munhwaŏ

Čosŏnmal Ziemeļkorejas lietojumā nozīmē korejiešu valodu vai korejiešu runu. Šis nosaukums atspoguļo valsts pašas lietoto valodas apzīmējumu. Lasītāji var sastapt dažādus nosaukuma atveidojumus latīņu burtiem, jo korejiešu vārdus ar angļu alfabēta burtiem var pierakstīt vairākos veidos.

Korejiešu valoda valstī North Korea — skaidrojums

Munhwaŏ— to bieži tulko kā “kulturāla valoda” — ir Ziemeļkorejā veicinātā standarta paveida nosaukums. Tas ir saistīts ar Phenjanu, un to izmanto kā formālās runas un oficiālās saziņas paraugu. Zinātniskā publikācija, ko publicējis Hūvera institūts , aplūko munhwaŏ Ziemeļkorejas publiskā diskursa kontekstā. Tāpēc šis termins apzīmē vairāk nekā vispārīgu korejiešu valodas nosaukumu: tas norāda uz konkrētu standarta paveidu un tā lomu oficiālajā dzīvē.

Noderīgi ir nošķirt trīs idejas: korejiešu valoda ir valoda; čosŏnmal ir bieži lietots tās nosaukums Ziemeļkorejā; savukārt munhwaŏ ir valsts veicinātais standarta paveids. Šī atšķirība palīdz novērst arī biežu pārpratumu. Munhwaŏ nav otra oficiālā valoda līdzās korejiešu valodai; tas ir korejiešu valodas standarta paveids, ko lieto valstī.

Phenjanai ir nozīme, jo veicinātais standarts ir saistīts ar galvaspilsētu. Tas nenozīmē, ka visu iedzīvotāju runa ir identiska standartam vai ka vietējie paveidi ir izzuduši. Standarta paveids ir atskaites punkts formālai lietošanai, nevis pilnīgs apraksts tam, kā ikviens runā katrā situācijā.

Latinizēti atveidojumi, piemēram, čosŏnmal un munhwaŏ, ir korejiešu vārdu pieraksta veidi ar latīņu alfabētu, kas paredzēti lasītājiem, kuri nelasa hangilu. Dažādos uzziņu avotos rakstība var atšķirties, jo atšķiras latinizācijas sistēmas un konvencijas. Šīs angļu valodas rakstības atšķirības nenozīmē, ka Ziemeļkorejā lieto citu sarunvalodu.

Hangils un Ziemeļkorejas rakstības sistēma

Ziemeļkorejā korejiešu valodu galvenokārt raksta ar hangilu — korejiešu alfabētu. Šajā rakstībā korejiešu valodas skaņas attēlo ar burtiem, kas sakārtoti zilbju blokos. Tā ir tā pati vispārējā rakstības sistēma, ko korejiešu valodai lieto Dienvidkorejā, lai gan abās valstīs var atšķirties konvencijas, vārdu izvēle un pareizrakstības nianses.

Iemācies lasīt korejiešu valodā vienas stundas laikā | Hangils iesācējiem: skaidrojums 🔤

Ziemeļkorejas valodas politikā uzsvērta korejiešu valodas rakstīšana ar hangilu, nevis regulāra ķīniešu rakstzīmju, ko bieži sauc par hanju, jaukšana ar to. Pētījumos par ķīniešu izcelsmes korejiešu valodas izglītību un valodas politiku aprakstīta spēcīga orientācija uz hangilu un samazināta ķīniešu rakstzīmju lietošana ikdienā. Korejas citēšanas indeksa pētījums arī liecina, ka ķīniešu izcelsmes korejiešu valodas mācīšanas prakse laika gaitā ir mainījusies. Tas pamato piesardzīgu nošķīrumu: hangils ir ikdienā rakstītās korejiešu valodas pamatā, taču tas nenozīmē, ka ķīniešu rakstzīmes nekad nav apgūtas vai ka tām nav vietas specializētā apmācībā.

Lasītājiem, kuri salīdzina rakstiskus materiālus, galvenais ir tas, ka gan Ziemeļkoreja, gan Dienvidkoreja lieto korejiešu alfabētu. Vārdu un konvenciju atšķirības var ietekmēt teksta izskatu vai lasāmību, taču cita alfabēta lietojums nav galvenā atšķirība. Politiskā robeža ir ietekmējusi valodas standartus un vārdu krājumu, bet pamata rakstības sistēma joprojām ir korejiešu.

Hangila burti ir sakārtoti zilbju blokos, tāpēc rakstīts vārds var izskatīties vizuāli sadalīts grupās, lai gan rakstība ir alfabētiska. Ziemeļkorejas valodas aprakstā atbilde uz jautājumu “kādu alfabētu lieto?” ir “hangilu”; atšķirības no Dienvidkorejas materiāliem galvenokārt meklējamas valsts standarta vārdu krājumā un pareizrakstības konvencijās, nevis pilnīgi atsevišķā rakstībā.

Vai Ziemeļkorejā runā arī citās valodās?

Korejiešu valoda dominē valsts valodas situācijā, taču “oficiālā valoda” nenozīmē “vienīgā valoda, ko kāds lieto”. Pastāv arī citi saziņas veidi un valodu apguve. Publiskā informācija par šo kopienu lielumu un citu valodu lietojumu ikdienā ir ierobežota, tāpēc apgalvojumi par to, cik cilvēku runā kādā konkrētā valodā, jāvērtē piesardzīgi.

Korejiešu valodas reģionālie paveidi un korejiešu zīmju valoda

Ziemeļkorejā ir korejiešu valodas reģionālie runas paveidi, kā tas ir sagaidāms valstī, kuras iedzīvotāji dzīvo dažādos apvidos un kopienās. Šie paveidi var atšķirties pēc skanējuma, vietējā vārdu krājuma un citām iezīmēm. Valsts mērogā veicinātais standarts ir saistīts ar Phenjanu, taču reģionālā runa nekļūst par atsevišķu valodu tikai tāpēc, ka tā atšķiras no formālā standarta.

Daži no svarīgākajiem vārdiem un kā tos parādīt korejiešu un amerikāņu zīmju valodā | Jaz rāda zīmes

Korejiešu zīmju valoda ir vēl viena svarīga šīs ainas daļa. Tā ir zīmju valoda, ko lieto nedzirdīgo kopienas, nevis korejiešu valodas runāts dialekts. Ethnologue raksturo korejiešu zīmju valodu kā vietējo nedzirdīgo kopienas valodu, kas saistīta gan ar Ziemeļkoreju, gan Dienvidkoreju, vienlaikus norādot, ka tiešu pierādījumu par tās lietojumu ir maz. Tāpēc ir pamatoti atzīt tās vietu valodu ainavā, taču nevajadzētu izteikt nepamatotus apgalvojumus par lietotāju skaitu Ziemeļkorejā vai tās institucionālā nodrošinājuma apmēru.

Korejiešu sarunvaloda un korejiešu zīmju valoda ir atšķirīgi valodas veidi. Zīmju valodām ir sava lingvistiskā struktūra, un tās nav vienkārši runāti vārdi, kas attēloti ar roku kustībām. Tomēr pieejamā informācija par valsti nesniedz detalizētu pārskatu par to, kā zīmju valodu māca vai lieto visā Ziemeļkorejā, tāpēc tās vietējo lomu nevajadzētu pārspīlēt.

Šī atšķirība ir svarīga, skaitot valodas: zīmju valodas ir valodas, taču valstu pārskatos tās var klasificēt atsevišķi no runātajām pamatiedzīvotāju valodām. Tāpēc saraksts, kurā uzskaitītas tikai oficiālās runātās valodas, atbild uz citu jautājumu nekā visu kopienu, tostarp nedzirdīgo kopienu, lietoto valodu saraksts.

Mazākumtautību valodas un svešvalodas

Valstu uzziņu avotos Ziemeļkorejas iedzīvotāji raksturoti kā pārsvarā korejieši, un pieejamajos valodu sarakstos korejiešu valoda norādīta kā oficiālā valoda. Ethnologue valsts aprakstā par Ziemeļkoreju minētas divas dzīvas pamatiedzīvotāju valodas, no kurām korejiešu valoda ir oficiālā. Šis skaits nenorāda, cik valodu iedzīvotāji varētu sastapt visās situācijās, un to nevajadzētu uztvert kā detalizētu individuālo valodu prasmju uzskaiti.

Skaits ir atkarīgs no tā, ko avots uzskata par valodu un kā tas klasificē kopienu valodas un zīmju valodas. Ethnologue norādītais skaitlis ir valsts apraksta klasifikācija, nevis apgalvojums, ka abas valodas tiek lietotas vienlīdz plaši vai ka tām ir vienāds institucionālais statuss. Korejiešu valoda joprojām ir vienīgā valoda, kas minētajā valsts aprakstā norādīta kā oficiāla; pieejamā informācija nesniedz visaptverošu pārskatu par citām valodu kopienām vai to lielumu.

Svešvalodas var apgūt vai lietot noteiktās situācijās, taču to klātbūtne nepierāda, ka tās plaši runā visi iedzīvotāji. Pieejamie avoti nesniedz uzticamus, aktuālus datus par angļu, ķīniešu, krievu vai citu svešvalodu pratēju īpatsvaru. Tie arī neļauj precīzi aplēst, cik iedzīvotāju spēj sarunāties kādā no šīm valodām.

Tāpēc precīzāk ir nošķirt valodu izglītību un specializētu lietojumu no valodas lietojuma ikdienas kopienā. Kursā, skolā vai iestādē var mācīt svešvalodu, nepadarot to par nacionālo valodu un nepierādot, ka to plaši lieto ārpus šīm vietām. Tāpat svešvalodā pieejami materiāli nepierāda, ka sabiedrībā ir plašas šīs valodas prasmes.

Svešvalodas un valodu apguve

Svešvalodām ir sava vieta specializētajā izglītībā, taču informāciju par šādām programmām nevajadzētu izmantot kā vispārējo valodas prasmju aizstājējrādītāju. Ziemeļkorejas svešvalodu izglītība ir atsevišķs temats, kas atšķiras no jautājuma par to, kura valoda ir oficiāla vai kurā runā visplašāk.

Specializētas mācības nav tas pats, kas oficiāls statuss

Ziemeļkorejā ir iestādes, kas nodarbojas ar svešvalodu izglītību. Piemēram, pārskatā par Phenjanas Svešvalodu universitāti aprakstītas specializētas programmas un valodu mācīšana. Šāds avots palīdz saprast, ka pastāv organizēta valodu apguve, taču tas neparāda, cik cilvēku Ziemeļkorejā runā kādā svešvalodā vai cik labas ir viņu prasmes.

Angļu, ķīniešu, krievu un citas valodas var parādīties izglītības vai profesionālajā vidē, taču šajā rakstā izmantotie avoti neļauj izveidot svešvalodu prasmju reitingu visai valstij. Svarīgi arī neuzskatīt valodu, ko māca kādā konkrētā skolā, par otru oficiālo valodu. Oficiālais statuss attiecas uz valodas lomu valstī un tās iestādēs, nevis tikai uz to, vai studenti to var mācīties.

Starptautiskajam lasītājam praktiskā atšķirība ir vienkārša: ar Ziemeļkorejas sabiedrisko dzīvi valstiskā līmenī jāsaista korejiešu valoda, savukārt svešvalodu lietojums jāuztver kā atkarīgs no konkrēta cilvēka, iestādes vai situācijas. Pieejamie pierādījumi neļauj pieņemt, ka angļu vai kādu citu svešvalodu saprot lielākā daļa iedzīvotāju.

Īsā atbilde

Ziemeļkorejas oficiālā valoda ir korejiešu valoda. Valstī to parasti sauc par čosŏnmalu, savukārt munhwaŏ ir valsts veicinātais standarta paveids, kas saistīts ar Phenjanu. Korejiešu valodu galvenokārt raksta ar hangilu. Reģionālā runa, korejiešu zīmju valoda un specializēta svešvalodu apguve ir daļa no plašākas valodu ainas, taču pieejamie avoti neapstiprina citas oficiālās valodas un nesniedz uzticamus valsts mēroga datus par svešvalodu pratējiem.